Rīgas sprints 2020 – pārsteigumi distancē uzvarētājus nepārsteidza

Lieldienu balva pārvērtās par Rīgas sprintu un sacensību datums no Otrajām Lieldienām pārcēlās uz 2020. gada 29. augustu, bet, par spīti šīs sezonas sarežģītajiem apstākļiem, OK Mona un Ozons spēja sarīkot ikgadējās orientēšanās sprinta sacensības Rīgā. Elites grupās pie uzvarām tika favorīti Uldis Upītis un Sandra Grosberga.

Dzegužkalna un Iļguciema apvidus bija gluži pazīstams tiem orientieristiem, kas kā dalībnieki vai organizatori piedalījās Pasaules Veterānu čempionātā 2019. gada vasarā – tad turpat notika sprinta kvalifikācijas sacensības. Lai atkārtošanās nebūtu garlaicīga, karte tika atjaunota pēc jaunā sprinta orientēšanās karšu zīmēšana standarta un distanču plānošanā tika izmantoti mākslīgi veidoti šķēršļi, kas radīja jaunas ceļu variantu iespējas.
Pavisam aptuveni 380 dalībnieki sacentās Latvijas Sprinta kausa otrajā posmā.

Rezultāti
Foto (Guntis Bērziņš)
Kartes
Routegadget

Upītis skrien ātri un precīzi – pārliecinoši uzvar

Slimības dēļ nestartējot Rūdolfam Zērnim, par izteiktu favorītu kļuva Uldis Upītis, kurš uz sevi liktās cerības attaisnoja pilnībā – distanci veicot teicamā tempā un bez būtiskām kļūdām, viņa pārsvars pār otro vietu 15 minūšu distancē bija 39 sekundes.

Uldis Upītis: “Distanci kopumā veicu diezgan stabili, bez nekādām lielākām problēmām, kas arī ļāva droši uzvarēt. Kāda varianta kļūda bija, bet tas arī mazu sekunžu izskatā. Distance bija diezgan interesanta un īsti atslābt nevarēja nevienā brīdī. Ceturtdien noskrēju vienu sprinta treniņu, bet tas arī ir viss, kas saistīts ar gatavošanos sprintam kopš LČ sprintā. Šobrīd vairāk trenējos mežam.”

Cīņa par atlikušajām vietām uz un pie goda pjedestāla gan izvērtās daudz interesantāka un daudz kas izšķīrās pašās distances beigās – pēdējā ceļu varianta izvēlē. Pie 19.kp neklātienē 12 sekunžu intervālā satilpa trīs pretendenti – Artjoms Rekuņenko, Renārs Roze (+0:02) un Rihards Krūmiņš (+0:12), taču etapā uz 20.kp viss sagriezās kājām gaisā.

Rihards Krūmiņš: “Šim sprintam nebiju nekā speciāli gatavojies. Arī iesildoties sajūtas nebija olimpiskas un cerēju vienkārši veikt savu skrējienu. Distances gaitā izdevās parādīt stabilu sniegumu un vienmērīgu ātrumu, varbūt beigas varēja būt solīdākas, taču nogurums darīja savu. Divi neveiksmīgi varianti uz 17. un 20. punktu un dārgās sekundes zaudētas, bet izskatās, ka konkurentiem neveicās labāk. Jāuzsit pa plecu organizatoriem un jāatzīst, ka distanču plānošanas ziņā no apvidus tika izspiests maksimums, kas elites distancēs ir svarīgi.”

Pieminēšanas vērts ir Matana Ivri sniegums. Mežmalas pārstāvošais Izraēlas sportists, kura personīgais rekords 3000m distancē stadionā ir 8:20(!) distancē rādīja teicamu ātrumu, taču visu zaudēja etapā uz 18.kp. Pat ar visu šo kļūdu, viņš galu galā ierindojās 6.vietā.

Grosberga turpina nevainojami

Sieviešu elitē pēdējā laikā vērojama vēl nebijusi dominance – Sandra Grosberga gluži vienkārši ir tik pārliecinoša, ka sacensību organizatori jau ar izteiktu pārliecību var gādāt personalizētas balvas sieviešu elites uzvarētājai. Arī šoreiz pārsteigumu nebija un Grosberga, esot vadībā no paša pirmā kontrolpunkta, finišā bija iekrājusi 59 sekunžu pārsvaru pār tuvāko sekotāju.

Grosberga: “Distances plānojums mani mazliet pārsteidza, jo sākums bija negaidīti vienkāršs, bet uz beigām bija vairāk it kā viegli punkti, kuros tomēr varēja zaudēt daudz laika, ja izvēlējies nepareizo variantu. Pāris tādās vietās “iekritu”, taču finišā tas man neko daudz nemainīja, jo uz skriešanas ātruma rēķina jau biju ieguvusi pietiekami lielu handikapu. Šogad visas starptautiskās sacensības sprintā ir atceltas, tāpēc tam šobrīd sanāk mazāk gatavoties un izmantoju katru iespēju, lai skrietu sprinta kartē. Paldies Ozonam un Monai par lieliskām sacensībām!”

Līga Valdmane: “Šobrīd zaudēju daudz uz skriešanas ātrumu un tas viss ir likumsakarīgi (ļoti aizraujos ar savu audzēkņu pavadīšanu distancē un mācīšanu, tādēļ saviem treniņiem ir mazāk laika). Papildus tam pieļāvu lielu kļūdu uz 5.KP, kur izvēlējos garāko ceļu variantu un nepamanīju necaurskrienamo dzīvžogu. Tajā brīdī nosmējos, ka līdzīgu etapu biju ieplānojusi LČ stafetē, kur arī daži kļūdījās, tagad dabūju atpakaļ. Šajā etapā zaudēju 15 sekundes, bet izcīnīt augstāku vietu arī bez šīs kļūdas nevarētu. Tāpat esmu priecīga, ļoti izbaudu katru startu un distanci, kurā piedalos.”