Otro Lieldienu rītā no Purvciema daudzstāvu mājas logiem pavērās skats uz Lieldienu balvas sacensību centru Rīgas 64. vidusskolas pagalmā. Vietējie iedzīvotāji varēja vērot, kā sacensību centrā mutuļoja emocijas, nedaudz vairāk nekā 400 sportistiem dienas gaitā gūstot uzvaras un piedzīvojot zaudējumus, vienkārši baudot sportu, kompāniju un pavasarīgo sauli, kā arī jūtot līdzi knock-out sprinta dalībniekiem, kuri rezultātus sadalīja īpaši aizraujošos finālskrējienos.
Purvciems, esot diezgan tipisks padomju laikā būvētais mikrorajons, ar regulāru ēku izvietojumu un salīdzinoši vienkāršu ielu tīklojumu, sprinta orientēšanos padarīja ne pārāk sarežģītu – būtiskākais bija skriešanas un domāšanas ātrums. Tomēr distancēs bija arī pa kādam āķim, kas bija jāpamana un jāatrisina, citādi varēja zaudēt vērtīgās sekundes.
REZULTĀTI
KARTES
FOTO - MAREKS GAĻINOVSKIS
Individuālais sprints atalgo ātrākos
Pateicoties Baltijas valstu un Somijas spēcīgo orientešanās sprinteru klātbūtnei, īpaši interesantas izvērtās sacensības elites grupās.
Distancēm esot vienkāršām un ātrām, kur lielākie sarežģījumi bija izvēlēties pareizos ceļu variantus garajos etapos, priekšrocības baudīja tie sportisti, kas ir ne tikai orientēšanās tehnikas speciālisti, bet var arī attīstīt un uzturēt augstu skriešanas tempu.
Sprints | Sieviešu elite
Labāko trijnieks nepārsteidza. Sandra Grosberga, lietuviete Tekle Emīlija Gvildīte (attēlā augstāk) un Elza Ķuze apliecināja savu favorītu statusu un šādā secībā ierindojās pirmajās trīs vietās. Nosauktās orientieristes bija pārliecinoši ātrākās visas distances garumā un pat nelielas kļūdas situāciju īpaši nemainīja. Ķuze, iespējams, būtu pakāpusies pozīciju augstāk vai vismaz tuvu tam, ja pēdējā garajā etapā būtu izvēlējusies īsāko variantu.
No Latvijas orientieristēm labāko sešiniekā iekļuva arī Irita Puķīte, kura finišēja piektā.
Vārds,uzvārdsKlubsRezultāts1.Sandra GrosbergaAzimuts OK-Sm BJSS00:12:352.Tekle Emilija GvildyteMedeina OK00:12:573.Elza ĶuzeAlnis OK-JNSC00:13:164.Vilija GvildieneMedeina OK00:13:455.Irita PuķīteKāpa OK00:13:466.Hannula-Katrin PandisSwedbank Spordiklubi00:13:56
GPS: https://otracker.lt/events/98e3ad3a-3f74-4c61-806e-b522131e6ca1
Sprints | Vīriešu elite
Par sprinta uzvarētāju negaidīti kļuva sportists no Somijas, kurš pirms starta favorītu sarakstos neparādījās. Emīls Sevelius pēc 17. vietas Rīgas kausu kopvērtējumā un dažām kļūdām distances sākumā distanci turpināja nevainojami un ar īpaši teicamu tempu pēdējos etapos izcīnīja uzvaru. Tikai divas sekundes atpalika ātrais igauņu orientierists Ats Sonajalgs (attēlā augstāk), kurš pāris sekundes zaudēja etapā uz 8.kp.
Par trešo vietu cīņa izvērtās starp diviem lietuviešiem, starp kuriem Vilium Aleliunam izšķirošs izvērtās viens no pēdējiem garajiem etapiem, kurā nepareizā ceļa izvēle un neliela saminstināšanās tā vidū izmaksāja vismaz 10 sekundes un trešo vietu.
Līdz ar to trešajā pozīcijā ierindojās viņa kluba biedrs un pagājušā gada Lieldienu balvas uzvarētājs Kevinas Olišauskis.
Starp latviešiem labākais rezultāts bija 5. vieta – Valters Reneslācis beigu skrienamajā daļā ieguva nelielu pārsvaru pār Endiju Titomeru
Vārds,uzvārdsKlubsRezultāts1.Emil SeveliusOK7700:12:302.Ats SonajalgHarju OK00:12:323.Kevinas OlisauskisOSK Sakas00:12:404.Vilius AleliunasSK S-Sportas00:12:435.Valters ReneslācisOgre OK/SC00:12:496.Endijs TitomersTurun Metsänkävijät00:12:54
GPS: https://otracker.lt/events/98e3aaa5-7dfe-4720-ae92-5554ef0a6cd2
Knock-out bez drāmas neiztikt
Lai arī lielākajai daļai dalībnieku sacensības beidzās līdz ar individuālā sprinta apbalvošanu, 18 spēcīgākie un 18 spēcīgākās elites sportisti pēc sprinta finiša devās uz karantīnas zonu, lai gatavotos izslēgšanas sprinta kārtām.
Distances pusfinālā un finālā veda ap sacensību centru, kur esošie nožogojumi, kuru vārti tika te atvērti, te aizvērti, dažbrīd radīja labirintam līdzīgu konfigurāciju. Sportistu veiksmes vai neveiksmes distancēs bieži vien bija redzamas kā uz delnas no sacensību centra.
Pusfināls (divos apļos):
Fināls (vīriešu distance)
Pusfinālos kļūdas netika piedotas – tā no fināla pretendentu saraksta tika atsijāti individuālajā sprintā spēcīgi startējušie Endijs Titomers, Ats Sonajalgs un Kevinas Olišauskis, kā arī Irita Puķīte. Skatītājus pārsteidza un iepriecināja jaunie un ātrie Matīss Saulīte un it īpaši Edvards Zvirgzdiņš, kuri šajā spēcīgajām konkurencē iekļuva finālā. Tāpat arī situāciju veiksmīgi izmantoja un finālam kvalificējās Agnese Jaunmuktāne.
Knock-out | Sieviešu elite
Jau garajā etapā uz pirmo kontrolpunktu grupa nedaudz sadalījās, kas izrādījās izšķiroši Signei Sirmajai, kura kontaktu ar līderēm pēc tam tā arī neatjaunoja un finišēja piektā, bet Grosberga un Ķuze zaudēto atguva ar veiksmīgāku ceļa izvēli uz ceturto kp.
Jaunmuktāne diemžēl paskrēja garām 3.kp, bija spiesta atgriezties pēc tā, atkāpties uz beigām, turklāt distances beigās vēl izlaida vienu kontrolpunktu.
Sportistes arī distances beigu daļā izvēlējās vienādus ceļu variantus un tādā situācijā atkārtojās tas pats labāko trijnieks kā individuālajā sprintā – Grosberga, Gvildīte, Ķuze. Tiesa, šoreiz Ķuzei nācās trešo vietu izcīnīt distances pēdējos etapos tiekot garām un noturoties priekšā igaunietei Hannulai-Katrīnai Pandis.
Vārds,uzvārdsKlubsRezultāts1.Sandra GrosbergaAzimuts OK-Sm BJSS00:07:152.Tekle Emilija GvildyteMedeina OK00:07:283.Elza ĶuzeAlnis OK-JNSC00:07:434.Hannula-Katrin PandisSwedbank Spordiklubi00:07:555.Signe SirmāAlnis OK-JNSC00:08:20mpAgnese JaunmuktāneAzimuts OK-Sm BJSSmp
GPS: https://otracker.lt/events/98e42237-af34-42d6-a621-3c52865adc64
Knock-out | Vīriešu elite
Krietni spraigāka izvērtās vīriešu knock-out sprinta galotne.
Atgriežoties sacensību centra tuvumā pēc distances ievada, dalībnieki bija sadalījušies divās grupās – priekšā Sevelius, Aleliunas un Andris Jubelis, bet otrajā grupā, 7-10 sekundes iepaliekot, Lauri Silds, Zvirgzdiņš un Saulīte, kurš no līderu trio atkrita ar sliktāku ceļa izvēli uz 5.kp.
Sekotāju grupa centās situāciju glābt un izvēlējās alternatīvu ceļa variantu etapā uz 6.kp. Tā kā abi grupu izvēlētie ceļu varianti bija samērā līdzvērtīgi, likās, ka nekas daudz nemainīsies, bet pilnīgi negaidīti līderu trijotne pieļāva kļūdu, ieskrienot vienus vārtus par agru un zaudējot knock-out standartiem milzīgu laika daudzumu. Ja Aleliunas vai Jubelis situāciju būtu kļūdu izlabojuši ātrāk, arī viņi varētu uzvarēt. Bet, izmantojot konkurentu teju 20 sekunžu kļūdu, piepeši salīdzinoši drošā vadībā nonāca ziemeļu variantu izvēlējušais Silds un pārējie konkurenti sekoja tuvu viens pēc otra.
Taču arī tas vēl nebija viss. Steidzoties pretī negaidītajai uzvarai, jaunākais no Sildu brāļiem pieļāva izšķirošu kļūdu - izlaida priekšpēdējo kontrolpunktu un aizskrēja teju līdz finišam, līdz saprata savu misēkli…
Un vēlreiz sacensību vadībā nonāca soms Sevelius, kurš šo vadību saglabāja arī etapā uz pēdējo kontrolpunktu. Pēc visiem dramatiskajiem pavērsieniem, finišā otrais ieskrēja Saulīte, bet trešo vietu ceļu variantā uz pēdējo kontrolpunktu sev par labu izlēma Aleliunas, atstājot Jubeli uzreiz aiz labāko trijnieka.
#Vārds,uzvārdsKlubsRezultāts1.Emil SeveliusOK7700:07:092.Matīss SaulīteKāpa OK00:07:133.Vilius AleliunasSK S-Sportas00:07:164.Andris JubelisMežmalas/Madona00:07:215.Edvards ZvirgzdiņšAuseklis IK00:07:316.Lauri SildAlūksne OK00:08:34
GPS: https://otracker.lt/events/98e420b4-1f40-4363-964e-50601ee62eb0
Sportistu komentāri
Emīls Sevelius
OK 77
1. vieta sprintā, 1. vieta knock-out sprintā
Ļoti labi pavadīju laiku, šajā nedēļas nogalē piedaloties sacensībās Latvijā!
Sprinta apvidus ar plašiem atklātiem laukumiem starp mājām atšķiras no tā, pie kā esmu pieradis Somijā, kurā parasti ir daudz sīku detaļu un ceļu izvēles ir ļoti rūpīgi jāizplāno, bet šis bija patīkams un ātrs apvidus, kas ļāva arī izlabot nelielas kļūdas. Fiziski sacensību dienā jutos ļoti labi, ņemot vērā sniegoto treniņnometni Ālandu salās pagājušajā nedēļā, kā arī sacensības mežā sestdien un svētdien. Veiksmīgi izdevās saglabāt spēkus, lai knock-out finālā arī skrietu ātri.
Individuālajā sprintā pieļāvu kļūdas distances sākumā, bet pēc pāris pirmajiem etapiem atradu īsto plūdumu.
Pusfinālā izdevās tehniski tīrs skrējiens, ja neskaita to, ka biju uz kādām trīs sekundēm pilnībā apmaldījies pēc karšu maiņas sacensību centrā :)
Finālā mans plāns bija vienkārši sekot līdz 5. kp, tikmēr sagatavoties pēdējiem etapiem un veikt izrāvienu tur. Bet ar atšķirīgu ceļa izvēli uz 5. kp es nonācu vadībā un neieguldīju pietiekami daudz laika, lai saprastu pēdējo etapa daļu uz 6. kp, kas noveda pie ļoti lielas kļūdas... Par laimi, es atguvu vadību priekšpēdējā kontrolpunktā un tad izvēlējos nedaudz garāko variantu uz pēdējo kontrolpunktu, jo, pateicoties iepriekšējai kļūdai jau zināju, ka tur var tikt cauri.
Šī bija mana pirmā WRE uzvara un, sezonai sākoties, ir patīkami apzināties, ka esmu labā formā un ziemas treniņprocess ir bijis sekmīgs.
Sandra Grosberga
OK Azimuts-Sm BJSS
1. vieta sprintā, 1. vieta knock-out sprintā
Startu Lieldienu balvā biju ieplānojusi jau ziemā un pat atcēlu nometni Zviedrijā tā dēļ. Ir maz iespēju Latvijā piedalīties labās sprinta sacensībās, un izslēgšanas sprintā šī ir vienīgā.
Lieldienu balvu uztvēru kā jebkuras sacensības, neatkarīgi no tā, kur tās notiek un kāda ir konkurence. Es nekad neeju uz starta ar domu, ka noteikti uzvarēšu, un jebkurš kopējais starts priekš manis ir izaicinājums, jo dodu priekšroku individuālajām distancēm.
Zināju, ka ir vairākas spēcīgas konkurentes, un kvalifikācijā patiesībā skrēju ātrāk kā būtu gribējusi, taču arī pieļāvu pāris nelielas kļūdas. Mazliet pārsteidza distances plānojums, jo nebiju gaidījusi, ka tik daudz būs ātra skriešana pa asfaltu, gaidīju vairāk īsu etapu un pagalmu. Apavu izvēle neattaisnojās.
Uz pusfinālu jau biju mazliet gudrāka un uzvilku “skrienamās” botas, bet nebiju līdz galam izdomājusi, ka sētai, kas kvalifikācijā bija viena gara līnija, varētu būt atvērti vārti. Noteikti izvēlējos pāris ne tos optimālākos variantus, taču mans trumpis viennozīmīgi bija skriešanas ātrums. Pēc pusfināla to sapratu skaidri.
Fināla pirmajā etapā paņēmu nepareizu trajektoriju māju ielokā pirms kontrolpunkta un redzēju, kā Tekle skrien pareizajā virzienā. Starp mums bija vismaz 50 metru atstarpe, kuru es biju nodzēsusi jau pie 3. kp. To darot, arī izlēmu, ka, atzīmējoties trešajā kontrolpunktā, apskatīšos, kuru variantu viņa izvēlēsies uz 4. kp, un skriešu otru, jo abi bija samērā līdzīgi. Man par laimi, Tekle izvēlējās nedaudz garāku variantu un tas man ļāva iegūt pietiekami lielu pārsvaru, lai varētu finišēt vienatnē.
Paldies Ozonam par ātrām un tehniskām distancēm vietā, kur šķiet, ka neko ļoti sarežģītu izplānot nevar. Skriešana ap un cauri sacensību arēnai vienmēr uzdzen papildus stresu, un pusfinālā tā dēļ mazliet arī apjuku. Paldies arī manam klubam Azimuts par līdzi jušanu un priecājos, ka finālā klubu pārstāvējām divatā ar Agnesi!
Matīss Saulīte
OK Kāpa
7. vieta sprintā, 2. vieta knock-out sprintā
Piedaloties daudzās nometnēs un sacensībās ārvalstīs, pavasaros parasti nebiju Latvijā. Šī bija pirmā reize kopš tālā 2019. gada, kad man nekas neliedza piedalīties šajā lieliskajā sprinta pasākumā. Pēdejos divus gadus skatījos GPS sekošanu no kādas citas pasaules malas ar lielu aizrautību, redzot kā skrējēji kļūdās un ‘’kožas’’ savā starpā. Nepiedaloties jutu sava veida nožēlu, tāpēc šogad gaidīju startu ar diezgan lielu nepacietību.
Traumu dēļ neaizvadiju nevienu ātruma treniņu iepriekšējā nedēļā, un Rīgas Kausu rīkošanas rezultātā miega daudzums bija krietni samazināts pēdejās dienās, kas lika sajust ievērojamu nogurumu, bet, neskatoties uz to, manī bija gatavība startēt visos trijos skrējienos.
Pirms pirmā skrējiena biju pārliecināts, ka būšu starp 18 stiprākajiem un tikšu uz "knock-out" pusfinālu. Domas svārstījās par to, vai skriet mierīgi un apskatīt visus iespējamos variantus, vai ‘’spiest’’ un mēģināt tiekties pēc iespējas vairāk WRE punktiem. Tā nu es arī neizvēlējos un sanāca 80% spiešana un rezultāts arī to parādīja – 7. vieta. Protams, savācās arī pāris kļūdas aptuveni 20-30 sekunžu apmērā. Biju ļoti priecīgs par brāļa iekļūšanu pusfinālā.
Pienāca laiks pusfinālam un visas trīs pusfinala grupas izskatījas līdzīgi spēcīgas, bet, domājot par finālu, es zināju, ka tālak tiks divi no spēcīgākajiem grupā – es, Endijs Titomers un Emīls Sevelius. 30 minūtes pirms starta mani apņēma ilgi nejustais stresiņš, kas jocīgā kārta radīja nogurumu kājās, bet tāpat gatavojos uzvarēt. Pirms šī starta apzinājos un gaidīju, ka kļūdas būs daudziem, visās grupās. Protams, ka gaidītais pienāca, tikai problēma tā, ka tas piemeklēja arī mani. Problēma tāda, ka lielajā ātrumā nespēju saskatīt vai vārtiņi konkrētajā vietā ir vaļā vai ciet. Apzinoties, ka ir ļoti liela iespēja, ka tie ir vaļā, jo kvalifikacijā bija speciāli aizvērti, tādēļ sanāca noskriet mazliet vairāk kā vajadzēja un mazliet vairāk "iespiežot". Kā jau minēju, liela daļa dalībnieku taisa kļūdas un beigās uzvar tas, kas kļūdījās vismazāk. Tiekot uz finālu, skatījos un izbaudīju pārējos divus pusfināla skrējienus.
Interesanti, ka tā, bet stress fināla pirmstarta karantīnā bija mazāks kā pirms tam. Iespējams, tamdēļ, ka zināju, ka top3 ir ļoti reāls. Uz starta līnijas notika ļoti aizraujošas vārdu apmaiņas, mēģinot vienam otru psiholoģiski ietekmēt. Nebiju plānojis izcelt startu, bet ļoti ātri pamanīju variantu uz pirmo punktu un tā arī aizlidoju. Biju grupas priekšgalā līdz 4. punktam, kad izvēlējos mazliet sliktāku variantu uz 5. punktu, pēc kura grupa sadalījās divās daļās. Manam variantam jau tā esot sliktākam, pamanījos vēl izskriet kādu 5-7 sekunžu dārgu līkumu, kura laikā man garām paskrēja Lauri Silds. Tajā pašā brīdī otra grupas daļa bija ieskrējuši strupceļā, tādēļ satikāmies punktā aptuveni vienlaikus. Bija palikuši vēl 3 kontrolpunkti un es atrados 4. pozīcijā, kad tepat aiz muguras elpoja Vilius Aleliunas, bet viss, ko es dzirdēju galvā bija – Es gribu uzkāpt uz pjedestāla. Tajā brīdi es atradu sevī sesto ātrumu un liku arā visu. Ap to pašu laiku Silds bija pārskrējies vai nenolasijis karti un diemžēl neskrēja uz priekšpēdējā punkta pusi, atstājot mani cīņā ar Emīlu Sevelius. Atzīmējoties tepat aiz viņa priekšpēdējā punktā, es speciāli izvēlējos otru variantu, ar cerību, ka manējais būs īsāks, bet tā tomēr nebija, un finišēju kā otrais. Bija "škrobe" zinot, ka uzvara bija tepat aiz stūra, bet prieks par augsto otro vietu to noslāpēja. Tā ir orientēšanās, un var notikt jebkas.
Elza Ķuze
OK Alnis - JNSC
3. vieta sprintā, 3. vieta knock-out sprintā
Lieldienu balvā šādā izslēgšanas sprinta formātā piedalījos otro reizi. Kopumā veicās labi, bet ne bez problēmām. Iepriekšējā vakarā atlidoju no treniņnometnes un sacensībām Zviedrijā, tāpēc fiziski varbūt nejutos ļoti labi. Tomēr zināju arī to, ka daudzas citas dalībnieces piedalījās Rīgas kausos nedēļas nogalē un arī bija nometnēs, tāpēc situācija diezgan līdzīga.
Gaidīju sarežģītāku kvalifikācijas distanci, biju diezgan pārsteigta, ka tā bija salīdzinoši vienkārša un ļoti skrienama. Distance beigās gan apmulsu, jo nepamanīju, ka uz pirmspēdējo kontrolpunktu nevar tikt cauri žogam tik vienkārši, kā sākumā cerēju.
Pusfinālā pieļāvu kļūdu uz kontrolpunktu, kurš sanāca ļoti izšķirošs vairākos pusfināla skrējienos. Kartē apskatījos nepareizā punkta leģendu, lai gan sākumā jau šķita, ka tam jābūt otrpus žogam. Apjuku arī arēnā, griežot karti otrādi, biju jau laikam pat pēdējā palikusi, bet otro cilpu izskrēju bez aizķeršanās un tiku uz finālu.
Iesildoties finālam viss ķermenis jau bija saguris. Skrienot uz pirmo punktu, apaļajā pagalmā nesapratu virzienu un pirmajos trīs punktos atzīmējos pēdējā, bet tad izvēlējos īsāku variantu uz ceturto un tikmēr izdomāju visu līdz beigām. Tad atlika tikai skriet un cīnīties par vietu uz pjedestāla. Bija ļoti aizraujoši, jo pat, ja distances atskatoties nešķiet sarežģītas, skrienot grupā, lielā ātrumā un ar skatītājiem, ir pietiekami grūti saglabāt skaidru galvu.
Liels paldies organizatoriem par veiksmīgi noorganizētām sacensībām. Šī bija lieliska iespēja nopelnīt sprinta pasaules ranga punktus, kā arī labs treniņš izslēgšanas sprinta disciplīnai.
Vilus Aleliunas
SK S-Sportas
4. vieta sprintā, 3. vieta knock-out sprintā
Jau vairāk nekā piecus gadus biju dzirdējis par Lieldienu balvas sprinta sacensībām Latvijā un 2022. gadā šīs bija Lietuvas izlases atlases. Izmēģināju, iepatikās un turpmāk šīs sacensības noteikti būs manā pavasara kalendārā. Tās ir vienīgās pavasara sprinta sacensības Baltijā, kurām ir WRE statuss.
Februāra sākumā es biju pilnīgi pārliecināts, ka piedalīšos Lieldienu balvā, bet februāris nebija tik veiksmīgs ar nelielām traumām utt. Galu galā manos plānos ietilpa gan Rīgas Kausi, gan Lieldienu balva un uzreiz pēc tam īsa treniņnometne Zviedrijā. Līdz aprīlim nebiju skrējis nekādus ātrus treniņus, izņemot sacensības Spānijā, kā arī tikai divus sprinta treniņus – Spānijā un Kurzemes pavasara sprintā, kas arī bija diezgan bīstama situācija.
Pēc Kurzemes pavasara biju skeptisks par savu formu, bet Rīgas kausos atkal beidzot sajutu ātrumu. Apskatīju veco sprinta apvidus karti, Google Maps un apjautājos galvenajam organizatoram par to, kādus apavus izvēlēties. Kopš pagājušā gada šāda tipa sacensībās skrienu ar Nike Vaporfly Next 2 un daru to ar lielu baudījumu. Protams, ar tām ir jāmāk skriet, citādi ir bīstami.
Sacensību dienā manā galvā valdīja nekārtība, aizmirsu savu SportIdent un vispār nebiju īpaši sakoncentrējies. Iesildīties sāku 40 minūtes pirms starta. Man patīk startēt ļoti agresīvi, jo sprintā nav laika atpūtai. Distancē nejutos ļoti labi tieši orientēšanās tehnikas ziņā, nevarēju pieņemt pareizos lēmumus, pieļāvu nelielu kļūdu jau uz 2. kp, jo nevarēju gluži izplānot, kā skriet šo diezgan garo etapu. Vēl pēc dažiem etapiem zaudēju pāris sekundes, jo nepaskatījos leģendā. Lielākā kļūda biju uz trešo kontrolpunktu pirms beigām, jo neizvēlējos pareizo ceļa variantu, kā arī pieļāvu nelielu kļūdu. Tad gan pamatīgi uzspiedu un finišēju ceturtajā vietā. Tas nebūtu slikti, bet galvenais bija tas, ka Kevinam zaudēju 3 sekundes. Tas gan nepavisam nebija labi.
Izslēgšanas sprintā jau zināju, ka pusfinālā būs izkliede un finālā tās nebūs. Pusfinālam labi iesildījos, un startā jau zināju, ka esmu viens no ātrākajiem, līdz ar to iesāku mierīgi un pārņēmu lietu savās rokās sākot no otrā kontrolpunkta. Krūmiņš kļūdījās, un tad es biju vadībā visu laiku. Izvēlējos pareizās ceļu izvēles un nebija vajadzības ārkārtīgi piepūlēties līdz beigām.
Pirms fināla ar Andri jokojāmies, ka šīs ir sacensības starp jaunajiem (Sevelius, Saulīti un Zvigzdiņu) un vecajiem (mani, Andri un Lauri).
Iesildīšanās bija ļoti īsa, mana taktika bija sekot somu sportistam un gaidīt kļūdu. Andris pirms starta bija teicis, ka Saulīte startēs ļoti ātri un tā arī bija. Saulīte bija vadībā līdz 4. kp, taču tad izvēlējās citu variantu uz 5. kp. Tad soms bija priekšā un es uzreiz aiz viņa. Mana kļūda bija tāda, ka nebiju izpētījis distances beigu daļu. Vienkārši sekoju somam, un arēnas tuvumā pieļāvām milzīgu kļūdu. Līderis to saprata ātri, bet es vēl nesekmīgi centos atrast kādu citu ceļu cauri žogam. Redzēju, ka arī Jubelis ir mūsu grupā, bet viņš neieskrēja tik dziļi pagalmā kā mēs.
Tad pie 6. kp ieraudzīju, ka Lauri ir vadībā un priekšā ir arī Saulīte un Sevelius, pēc tam sekoju es un Jubelis. Ceļā uz 7. kp pamanīju, ka Lauri ir izlaidis 8. kp un tajā atzīmējos reizē ar Jubeli. Tad izvēlējos kreiso variantu, tāpat kā Saulīte, bet Jubelis un soms skrēja labo variantu. Centos vēl reizi paātrināties, bet pēc pieļautās kļūdas jau biju noguris (varbūt pat vairāk mentāli, ne fiziski) un ar jauktām emocijām finišēju trešajā vietā.
Pagājušajā gadā sarežģītā situācijā uzvarēju. Šogad atkal bija sarežģīta situācija un iespēja uzvarēt. Tomēr esmu priecīgs par ļoti labu sprinta treniņa iespēju. Man patika, kā distances plānojums izmantoja apvidu pilnībā, un noteikti atgriezīšos katru gadu.
Šosezon mani mērķi ir Baltijas čempionāts, stafete Pasaules čempionātā un Eiropas čempionāts. Šobrīd viss nenotiek gluži pēc plāna, bet drīz būšu labā formā.
Hannula-Katrina Pandis
Swedbank Spordiklubi
6. vieta sprintā, 4. vieta knock-out sprintā
Lieldienu balva bija manas 2023. gada sezonas atklāšanas sacensības. Tā kā ziemas pārtraukums bija diezgan ilgs, sacensību dienā bija jāatceras piemirstās lietas, piemēram, kā pareizi saprast starta pulksteni. Tā kā pārpratu starta minūti, es izgāju cauri GPS ierīces saņemšanai, SI pārbaudei un leģendu paņemšanai mazāk kā minūtes laikā un pie savas kartes nonācu tikai 30 sekundes pirms starta. Tas radīja nelielu nervozitāti, kas noveda pie sliktas ceļu varianta izvēles uz pirmo kontrolpunktu - līdz ar to sezonas pirmais etaps nebija pārāk pārliecinošs.
Kvalifikācijas sacensību distance piedāvāja dažādus ceļu variantus un līdzīga izskata bloku mājas sniedza lieliskas iespējas izvēlēties nepareizo virzienu vai izdarīt nepareizu pagriezienu. Ātras ceļu izvēles īsos etapos mijās ar garākiem etapiem, kas paātrināja skrējiena tempu un varēja pārsteigt tos, kas noslinkotu ar visu māju un pagriezienulasīšanu kartē. Priekšpēdējais kontrolpunkts atgādināja, cik svarīgi ir pārliecināties par ceļa variantu līdz galam, jo slēgti vārti var būt patiešām sliktas ziņas, ja tie gadās iecerētajā ceļā. Kopumā kvalifikācijas sacensības sastāvēja no vairākiem dažādiem sprinta orientēšanās elementiem, kas padarīja to patīkamu un lika man pasmaidīt, pat par spīti tam, ka nonācu 0:1 situācijā pret distances plānotāju, kurš pārspēja mani viltībā.
Lai arī kvalifikācijas skrējiens izvērtās haotisks, es biju sajūsmā kvalificēties un piedalīties savā pirmajā knock-out sprinta pusfinālā. Es apzinājos, ka knock-out kārtas var būt pilnas pārsteigumu - vai būs izkliede, vai tā būs "taurenītis", kam distance sakritīs ar mani, vai varbūt mums visām būs vienāda distance?
Startā visas meitenes parādīja lielisku ātrumu un jau pirmajā kontrolpunktā bija skaidrs, ka distancē ir izkliede, tāpēc man bija jābūt pārliecinātai par savām ceļu izvēlēm un nevarēju ļauties citu ietekmei. Par laimi, visa distance man izdevās, es kontrolēju izpildījumu un centos skriet ātri, kas garantēja vietu finālā! Es biju ļoti laimīga! Tā kā startēju pirmajā pusfinālā, man bija lieliska iespēja vērot pārējos pusfināla skrējienus, kas bija ļoti izklaidējoši - šajos īsajos skrējienos var notikt ļoti daudz kas, vadība var mainīties katrā etapā un rezultāti var būt neprognozējami.
Knock-out fināls bija intensīvs, meitenes bija ātras un neveiksmīgas ceļu izvēles lika zaudēt vērtīgu enerģiju un sekundes. Distances plānotājs atkal bija pacenties ar daudzveidīgu distanci. Mans galvenais secinājums no šīm sacensībām bija tāds, ka, izvēloties ceļu variantus, ir īpaši svarīgi visvairāk uzticēties sev pašai! Tā kā šīs bija manas pirmās knock-out sprinta sacensības, tā bija laba pieredze ar vairākām īsām un intensīvām distancēm ar kopējo startu pēc kārtas.
Kopumā Lieldienu balva bija lieliskas sacensības - es izbaudīju distances, saulaino laiku, šķietami nevainojamo sacensību organizāciju. Es novērtēju arī to, ka organizatori piedāvā arī vairāku etapu ceļa variantu analīzi un visas kartes. Un galu galā kā ārzemju viesim šī bija laba iespēja iepazīt Rīgas daļu, kur citādi nekad nenonāktu.
Edvards Zvirgzdiņš
IK Auseklis
1. vieta sprintā M18 grupā, 5. vieta knock-out sprintā
Pēdējais sagatavošanas posms (ja to par tādu vispār var nosaukt) pirms Lieldienu balvas neritēja gluži tā, kā plānots. Pēc Kurzemes Pavasara neliela slimošanas pauze, kas lika izlaist treniņus līdz pat trešdienai, pēc kā sākās aktīvs organizatoriskais darbs Rīgas kausiem. Līdz ar to - maz miega stundu, fizisks un mentāls nogurums. Ar Purvciema ielu attēliem Google StreetView un pieejamajiem karšu fragmentiem iepazīties sāku vien pusotru stundu pirms sava starta.
Kvalifikācijas skrējienam piegāju ar domu, ka, visu izdarot veiksmīgi, noteikti ir iespējas iekļūt labāko astoņpadsmitniekā, tātad ari izslēgšanas skrējienos, gluži kā tas izdevās pagājušogad. Distanci sāku labā ātrumā, pieļāvu dažas pāris sekunžu kļūdas, taču lielākā aizķeršanās sanāca uz 9. kp kur zaudēju padsmit sekundes. Garajos etapos izvēlējos pietiekami labus variantus, lai, jau skrienot uz sacensību centra pusi, pavadītu nojauta par kvalificēšanos pusfinālam, jo uzmetot aci pulkstenim, redzēju, ka no plānotā elites uzvarētāja laika diži neatpalieku. Neskatoties uz to, devītais rezultāts finišā bija liels pārsteigums.
Turpmākais plāns izslēgšanas skrējienam paredzēja baudīt atmosfēru un, ja iespējams, cīnīties par augstākiem Pasaules ranga punktiem. Pirmo pusfināla apli noslēdzu ceturtajā vietā, taču konkurenta kritiena dēļ drīz vien parādījās iespēja pakāpties augstāk. Tajā brīdī, redzot Vilius muguru sev tik tuvu priekšā, sapratu, ka ir reāla iespēja kvalificēties finālam. Tuvojoties finiša koridoram otrajā pozīcijā un sadzirdot lielo atbalstu, pārņēma emocijas, kuras neatceros kādreiz piedzīvojis.
Finālam gan īpaši daudz spēku atlicis nebija - kamēr citi iesildījās, es sauļojos un baudīju pavasarīgos laikapstākļus. Pirms starta iesmejot, konkurentiem teicu, ka man ir tikai sešpadsmit gadu, tadēļ būtu kauns, ja kāds paliktu aiz manis. Tas gan papildus enerģiju distancē nedeva, taču, izspēlējot savas kārtis pareizāk, varēju pacīnīties arī par nedaudz augstāku pozīciju. Pēc skrējiena nedaudz nožēloju, ka neriskēju un apzināti neizvēlējos no pārējiem atšķirīgus ceļu variantus, kas, kā pēcāk analizējot distanci noskaidroju, būtu devis iespēju pakāpties kopvērtējumā.
Lai nu kā, atbalstītāju pulks, iespēja tikt izsauktam uz starta līnijas, līdzvērtīgi cīnīties plecu pie pleca ar reģiona labākajiem, daudzsološais sezonas sākums un acīmredzamie darba augļi noteikti ir devuši vēl vairāk motivācijas trenēties sezonas galvenajiem startiem. Uzrādītais rezultāts liek pārskatīt prioritātes un turpmāk noteikti papildus laiku atvēlēšu, lai gatavotos sprinta orientēšanās disciplīnai.
Paldies organizatoriem par augstā līmenī sarīkotajām sacensībām, ar nepacietību gaidu nākamā gada Lieldienu balvu, kurai noteikti veltīšu vēl vairāk uzmanības, plānojot sezonas nozīmīgākos startus. Noteikti negribētos spert soli atpakaļ un izslēgšanas sprinta finālā nepiedalīties.
Agnese Jaunmuktāne
Azimuts OK-Sm BJSS
13. vieta sprintā, 6. vieta knock-out sprintā
Lieldienu balvas sprintā bija jūtams nogurums no Rīgas kausiem, jo trešo dienu pec kārtas skriet ir grūti.
Noguruma dēļ varbūt neveicu tik sekmīgi kvalifikācijas distanci - ātrums nebija liels un izvēlējos nepareizos ceļu variantus, kas ietekmēja rezultātu. Biju pārsteigta, ka tomēr tiku pusfinālā.
Pusfinālā, ieraugot savu grupu, nodomāju, ka netikšu tālāk, jo bija jāsacenšas ar, manuprāt, ļoti spēcīgām meitenēm, kas ir elites sportistes. Stāvot uz starta līnijas, adrenalīna līmenis pieauga un parādījās enerģija, lai pēc iespējas ātrāk noskrietu šo distanci. Pusfināla distancē pieļāvu tikai vienu kļūdiņu, ko ar centieniem ātri skriet sanāca izlīdzināt. Ar Elzu visu laiku bijām tuvu viena otrai, jo sakrita izkliedes variants. Beigās redzēju tikai viņu un nodomāju - kur visas pārējās meitenes ir palikušas - jau priekšā vai tomēr aiz muguras?! Bet, kad skrēju uz pēdējo kontrolpunktu un dzirdēju treneres sacīto, ka esmu otrā, biju patīkami pārsteigta un nespēju tam noticēt.
Stāvot uz fināla starta līnijas, sajutos maza, jo biju visjaunākā skrējēja, visas pārējās ir atzītas elites sportistes. Pirmos divus kontrolpunktus paņēmu labi, biju priekšgalā, bet trešajā etapā nogurums darīja savu - pārskatījos un gandrīz izlaidu trešo kontrolpunktu. Kad sapratu, ka esmu kontrolpunktam jau paskrējusi garām, visas meitenes bija jau gabalā. Centieni noķert pārējās nebija sekmīgi - nokritu, izvēlējos nepareizo ceļa variantu, jo neievēroju, ka iepriekš attaisītie vārtiņi nu jau bija ciet. Distances beigās pārskatījos un izlaidu 7. kontrolpunktu, kā rezultātā mans rezultāts netika ieskaitīts. Kas to lai zina, kā viss būtu beidzies, ja nebūtu paskrējusi garām trešajam kontrolpunktam - man būtu vairāk jāpacīnās, lai turētu līdz pārējām meitenēm.
Kopumā esmu gandarīta par savu rezultātu, guvu labu pieredzi, jo, lai noskrietu labi šādā konkurencē, nevar atslābt ne uz mirkli. Varēju salīdzināt savas prasmes gan tehniski, gan fiziski ar ātrām skrējējām, protams, ka man vēl ir kur augt un tiekties. Šī pieredze deva man motivāciju trenēties vēl vairāk, lai nākamreiz būtu labāk.